Lūdzu, atbildiet uz īsiem jautājumiem, un mēs jums nosūtīsim piemērotu katalogu.
Aizpildiet veidlapu, un mēs jums nosūtīsim katalogu.
Kādai telpai ir nepieciešamas mēbeles?
Kas jūs interesē?
Kāds ir jūsu budžets?
Lūdzu atbildēt uz sekojošajiem jautājumiem, lai mēs varētu sagatavot piedāvajumu.
Aizpildiet formu lai mūsu speciālists varētu ar Jums sazināties
Kadas mēbeles Jūs interesē?
Kāds daudzums?
+
Jūsu budžets
Jūsu velmes
Saņemiet biroja mēbeļu katalogu
Aizpildiet pieteikuma formu un mēs Jums nosūtīsim katalogu
Saņemt piedāvājumu
Aizpildiet veidlapu, un mūsu speciālists ar Jūms sazināsies!
JAUNUMI

Kopdarba komisija arhitektam - kas tā tāda?

Viena no interjera dizaina pasaules jutīgajām tēmām - procentu maksājums arhitektam vai dizainerim no interjera projektu realizācijas apgrozījuma, jeb kā mēs to dēvējam - kopdarba komisijas maksa.


Kopdarba komisija - kas tā tāda?


Procentu maksājuma morālā dilemma ir sadalījusi mūsu nozari divās dominējošās nometnēs. Pirmā no tām ir interjera autoru cilts, kas neuzdodot liekus jautājumus nosauc fiksētu savas komisijas daļu, kas var sasniegt līdz pat 20% no interjera realizācijas budžeta. Standartā. Ak, projekta izpildītājam nepatīk šādi nosacījumi? Nekas, atradīsim kādu, kam patīk.

Otra nometne šajā praksē saskata negodīgu rīcību uzskatot, ka katrai no procesā iesaistītajām pusēm ir jāsaņem proporcionāli ieguldītajam darbam, pat ja samaksa autora un ražotāja pusēs ir spēcīgi disproporcionāla par labu otrajiem. Šīs nometnes pārstāvji mēdz uzņemties pēc iespējas vairāk ražotāja funkcijas paši, tā cenšoties optimizēt peļņu, bet vienlaicīgi radot sev milzīgu papildus darba apjomu. Kuram taisnība?


Arhitektoniskais budisms


Madhjamakas budisma sekotāju vidū populārs ir kāds pastāsts par indiešu filozofu Nagardžunu, kurš bija pievērsies tik ekstrēmai askēzei, ka enerģijas uzņemšanai patērēja tikai vienu tējas lapu dienā, ko palika zem mēles. Pēc nenoteikta laika viņa muskuļi esot tā atrofējušies no konstantās mazkustības meditējot, ka reiz paklupis uz akmeņa šķērsojot upi, viņš iekritis ūdenī un gandrīz noslīcis, jo knapi pieticis spēka no upes izrāpties. Tā viņš esot nonācis pie izpratnes par vidusceļu, jeb samērīgumu kā pareizo pieeju pasaulīgajam, neļaujoties pārmērībām.


Mēs pie šīs atziņas nonācam arī bez tējas lapām - patiesība ir kaut kur pa vidu. Iespējams, ka jautājums par apgrozījuma procentiem patiesībā nemaz nav jautājums par morāli, bet gan kopdarbā saražotā produkta – iekārtotā interjera - peļņas sadali starp šīs vērtības radītājiem. Un tas jau vairs nav nekāds budisms, bet vistīrākā marksisma teorija tās ideālajā izpildījumā – dalam to, ko esam radījuši un dala visi, kas radīšanā ieguldījušies.


Tango dejo pa divi



Arhitekta un dizainera iesaiste interjera projektā nebeidzas ar vīzijas radīšanu. Tāpat kā jauna ēka ir kopdarbs, kas tapis sadarbībā starp arhitektu un būvuzņēmēju, arī interjers top pēc analogas shēmas, sadarbojoties interjera dizaina autoram un ražotājam. Interjera autors ir iesaistīts visā tā radīšanas procesā, uzraugot vai interjera projekta ģenerāluzņēmējs īsteno viņa ieceri pareizi. Sliktās ziņas – par šo nogurdinošo, neskaitāmas sapulces, enerģiju, laiku un lēmumus paģērošo procesu pasūtītājs maksāt negrib, jo realizāciju taču pēc nopirkta projekta tālāk pārņem mēbeļnieki un tehniskās detaļas ir viņu darbs.

Par laimi, mēbeļnieki labi pārzina interjera radīšanas virtuvi un saprot, ka bez interjera autora iesaistes nekas izcils netaps vai vismaz netaps kvalitātē, kāda pasūtītājam ir apsolīta. Mēs kā interjera generāluzņēmējs esam ieinteresēti ciešā sadarbībā ar interjera projekta autoru, tapēc piedāvājam viņam kopdarba komisijas līgumu standartā. Faktiski, kopdarba komisija ir stundas, ko interjera ražotājs pērk no tā autora par līdzdalību projekta realizācijā – jo aktīvāka iesaiste, jo lielāks komisijas apmērs.


Divi profesionāļi, viena ideja


Viens ir fakts – interjera autora ieguldījums projekta izstrādē bieži netiek novērtēts. Pasūtītājs parasti neredz apjomīgo darbu, ko paģēr interjera projekta izstrāde un līdz ar to šo darbu apmaksā skopi. Daļēji to var saprast - interjera projekts ir vīzija, kas materializējusies smukā bildītē un vīziju, kā likums, pasūtītājam ir grūtāk pārdot kā taustāmu galdu, lampu vai biroja krēslu.


Te vietā būs piesaukt kādu stāstu par diviem mūrniekiem, kas mūrē mūri. Viņiem garām iet kāds vīrs, kas apstājas un jautā:
- Ko jūs te mūrējat?
- Es mūreju mūri. Stipru, taisnu un izturīgu. Skat’, kādi man smuki ķeģeļi, tikai labākās kvalitātes cements. Būs labs mūris, garantēju! – atbild pirmais.
- Bet es ceļu baznīcu – atbild otrais.

Abi it kā dara to pašu darbu, bet katram ir sava motivācija. Pirmais grib labi izpildīt savu profesionālo pienākumu, otrs savukārt realizēt vīziju. Labam rezultātam vajadzīga abu motivācija. Bez vīzijas, ko radījis arhitekts vai dizaineris nekas izcils interjerā nevar tapt. Un te mēs nonākam pie izšķirošā jautājuma – kāda ir šīs vīzijas cena? Jā, bieži no pasūtītāju puses nenovērtēta un jebkurā gadījumā finansiāli lielākie ieguvēji būs tās īstenotāji.


Taču interjera ģenerāluzņēmēji labi saprot, ka bez skaistās vīzijas neko jaudīgāku par ar korpusa mēbelēm aprīkotu interjeru realizēt nespēs un tā vietā, lai meklētu pasūtītājus pa tiešo, labprātāk sadarbojas ar interjera autoriem. Tā abu sadarbības gala rezultātā visi panāk vienu vēlamo rezultātu – izcilu interjeru. Un par iesaisti interjera radīšanas procesā tā izpildītājs atalgo tā autoru ar kopdarba komisiju.


Pasūtītāja atelpai


Kā mēs to redzam – interjera dizaina autors un interjera ģenerāluzņēmējs ir komanda, kas kopā pasūtītājam sniedz pilnu interjera risinājumu. Tas nozīmē, ka pasūtītājs pie viena kontakta – vai nu ar interjera izstrādātāju vai ražotāju – uzreiz iegūst abus, jeb visu pasūtījumu no A līdz Z vienuviet. Turklāt, kopdarba pakalpojumu klientam ir vieglāk pārdot nekā katram tirgot savu daļu atsevišķi, vēl jo vairāk ja vienai no tām finansiālā atdeve ir vāja.


Noslēdzot kopdarba komisijas līgumu ar interjera ģenerāluzņēmēju Ospace, arhitekts un interjera dizaineris iet pie klienta ar samērā jaudīgu ieroču arsenālu, piedāvājot viņam pilnu komplektu – gan ideju, gan izpildījumu. Turklāt šāds līgums neuzliek interjera autoram pienākumu sadarboties tikai ar vienu apakšuzņēmēju – pie apjomīgākiem projektiem vienam ražotājam veicamais darba apjoms nemaz nav paceļams.

Gala rezultātā, ieguvēji ir abi. Piedaloties projekta realizācijas procesā interjera autors ar interjera ģenerāluzņēmēju eventuāli sadala pelņu, ko kopīgi ir radījuši. Tas nav procentu maksājums no apgrozījuma – tā ir arhitekta godīgi nopelnīta piemaksa par darbu, ko ražotājs no viņa pērk. Roka roku mazgā, ka tautā (un biznesā) mēdz teikt.